Aprīļa beigās un maija sākumā ziemas ķiplokiem ir nepieciešams papildu atbalsts, lai novērstu loku dzeltēšanu un veicinātu lielu, spēcīgu galviņu veidošanos sezonas turpinājumā.
Aprīļa saulē ķiploku dobes dārzā parasti ir vienas no pirmajām, kas sāk zaļot. Ziemas ķiploki šajā laikā sāk strauji augt un prasa arvien vairāk barības vielu no augsnes. Ja zeme ir noplicināta vai vēl pietiekami nesasilusi, augs par to ziņo ar dzelteniem loku galiem.
Kāpēc ķiplokiem pavasarī vajadzīgs atbalsts
Daudzi dārznieki mēdz teikt, ka ķiploks ir kultūra, ko rudenī iestāda un pavasarī par to aizmirst. Tomēr, lai raža būtu tiešām kvalitatīva, ar pašplūsmu vien nepietiek. Pēc ziemas miera perioda augam ir vajadzīgs spēcīgs impulss, lai izveidotu veselīgu zaļo masu.
Tieši spēcīgi zaļie loki ir tie, kas vēlāk baros pašu ķiploka galviņu. Ja loki pavasarī sāk dzeltēt, tas nozīmē, ka augs sāk taupīt enerģiju un galviņas izaugs mazas. Lai no tā izvairītos, tieši aprīļa beigās vai maija pašā sākumā ir vērts veikt vienu pārdomātu piebarošanu.
Divu komponentu spēks
Visefektīvāk pavasarī strādā divu konkrētu vielu apvienojums. Pirmā no tām ir kalcija nitrāts, ko dārznieki bieži izmanto tomātu audzēšanā, bet tas lieliski der arī ķiplokiem. Šis mēslojums satur slāpekli, kas palīdz uzaudzēt lielus lokus, un kalciju, kas stiprina auga šūnas. Kalcijs padara ķiploku izturīgāku pret slimībām un neļauj lapiņu galiem palikt sausiem un dzelteniem.
Otrā svarīgā sastāvdaļa ir parasti koka pelni. Mazāk zināms fakts ir tas, ka pelni un kalcija nitrāts savienojumā strādā daudz spēcīgāk. Pelni ne tikai papildina augsni ar minerālvielām, bet arī palīdz augam labāk uzņemt slāpekli. Šāda kombinācija pavasarī ir tieši tas, kas ķiplokam nepieciešams visvairāk.
Kā pareizi sagatavot šķīdumu
Saimnieciskā ziņā šī metode ir ļoti izdevīga un vienkārša. Uz desmit litriem ūdens ir nepieciešama viena ēdamkarote kalcija nitrāta un viena glāze koka pelnu. Svarīgi ir atcerēties, ka šāds maisījums ir jāizmanto tūlīt pēc pagatavošanas. Tas nav paredzēts ilgstošai glabāšanai, jo barības vielas vislabāk iedarbojas svaigā veidā.
Sastāvdaļas kārtīgi samaisa spainī un izmanto laistīšanai. Ar desmit litriem šāda šķīduma pietiek, lai pabarotu aptuveni divus kvadrātmetrus ķiploku dobes. Vislabāk ir laistīt nevis tieši uz augiem, bet gan starp rindām. Ja dārzā ir laiks un iedvesma, starp rindām ar mazu kaplīti var izvilkt nelielas vadziņas, kurās liet šķidrumu.
Laistīšanas un kopšanas nianses
Piebarošanu vislabāk veikt vēlā pēcpusdienā vai mākoņainā dienā. Ja zeme ir ļoti sausa, pirms mēslošanas dobes vēlams nedaudz apliet ar tīru ūdeni. Mitrā augsnē barības vielas piekļūs saknēm daudz vienmērīgāk un efektīvāk. Tas palīdzēs izvairīties no sakņu apdedzināšanas riska.
Pēc tam, kad šķidrums ir iesūcies zemē, vadziņas aizrauš un augsni viegli uzirdina. Ķiplokiem ļoti patīk, ja saknēm piekļūst skābeklis. Irdana augsne labāk sasilst saulē, un tas paātrina visus augšanas procesus. Ja pavasarī šis darbs tiek izdarīts laicīgi, vasaras vidū ķiploku galviņas būs patiešām iespaidīgas.
Kā pamanīt rezultātu
Pirmās pazīmes, ka piebarošana ir nostrādājusi, būs redzamas jau pēc nedēļas. Ķiploku loki kļūs tumšāk zaļi un manāmi stingrāki. Jaunās lapiņas, kas nāks no centra, vairs nebūs bālas vai dzeltenīgas. Tas nozīmē, ka augs ir uzņēmis vajadzīgo enerģiju un tagad visu spēku virzīs uz galviņas audzēšanu.
Šāda pieeja prasa pavisam maz laika, bet sniedz pārliecību par gala rezultātu. Dārzā nekas nenotiek pats no sevis, un mazas rūpes pavasarī vienmēr atmaksājas ar bagātīgu ražu rudenī. Ziemas ķiploki pēc šādas aprūpes aug griezdamies un priecē saimnieku līdz pat novākšanai.
